Z.Mauriņa raksta esejas par dažādiem rakstniekiem un to darbiem un spēj saskatīt to, ko varbūt pat mēs neievērotu. Lasot esejas, visvairāk mani piesaistīja eseja par Jāni Jaunsudrabiņu, jo tajā viņa ,manuprāt, atklāj visvairāk gan par bērnību, gan par grūtībām ar kurām rakstnieks ir saskāries, gan par mīļākajām, saistošākajām lietām un cilvēkiem un pats galvenais , kas viņam palīdzēja un mācīja. Un to visu Z. Mauriņa saskatīja viņa darbos. Bet, manuprāt, visgrūtāk ir saskatīt dzīves pamatvērtības tieši darbos, bet Z. Mauriņa to ir paveikusi. Lasot eseju, viņa konkrēti pasaka kādas dzīves pamatvērtības viņa ir saskatījusi rakstniekā. Pasauli ir grūti uztvert ar citām acīm, lai cik daudz cits būtu tev pateicis par sevi.
Z.Mauriņa ļoti konkrēti izsaka to, ko saskata J.Jaunsudrabiņa darbos tieši par viņu. Par rakstnieka pasauli un dzīvi viņa saka : „Jaunsudrabiņa saulainajā, mierīgajā, brīžiem labsirdīgi jautrajā pasaulē nav nekā pārsteidzoši spilgta, nav sevišķas tāluma perspektīvas. Viņa grāmatas ir kā viņa gleznas un dzīve: mākoņi kā balti palagi šķiet ar roku noņemami.” …
