Normatīvo aktu jaunrades problemātika.
Par normatīvo aktu jaunradi sauc procesu, kurā tiek regulētas sabiedriskās attiecības, izdodot jaunas tiesību normas, grozot jau esošās vai atceļot kādas tiesību normas. Latvijā visražīgākais laika posms tiesību normu jaunradē bija 20. gs. 90. gadi, kad Latvija atgūst neatkarību, šajā laikā notika pāreja no padomju tiesību sistēmas uz līdzīgu romāņu – ģermāņu tiesību sistēmām.1
Latvijā normatīvo aktu jaunrades problemātika pamatā saistās ar to, ka tā tikai nesenā pagātne ir atguvusi savu neatkarību. Ilgus gadus tā bija atradusies nedemokrātiskā režīmā, tāpēc bija nepieciešams to padarīt demokrātisku, taču tas prasa daudz laika ne tikai, lai izveidotu jaunus likumus, bet arī, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, kura bija pieradusi pie savādākas – vairāk nedemokrātiskas domāšanas, kura vēl joprojām sabiedrībā nav nostiprinājusis.
Vēl viena noramtīvo aktu jaunrades problēma pašlaik un spēcīgāk pirms vairākiem gadiem, kad Latvija iestājās ES, saistījās ar to, ka bija jārada, jāpilnveido, jāgroza vai pat jāatceļ dažādi likumi, lai tie atbilstu ES prasībām…
