Cilvēks patiešām piedzimst brīvs, bet tas noteikti ir tikai īsu brīdi. Augot lielākam, tiek vairāk pieprasīts, daudz vairāk tiek atļauts, bet tajā pašā laikā, daudz aizliegts. Jau no paša akmens laikmeta ir saskatāma cilvēku ieskaušana važās. Katram bija sava vieta. Arī tajā laikā bija galvenie, kuri noteica savus likumus. Būtībā, cilvēkam piedzimstot vajadzētu justies brīvam, taču ir ļoti daudz faktoru, kas šo brīvību liedz.
Par viduslaikiem runājot parasti uzsver, ka tā laika sabiedrību caurauda stabilas kārtības idejas. Katram cilvēkam – dižciltīgajam, zemniekam, pilsētniekam, garīdzniekam – sabiedrībā bija sava vieta. Katrs piedzima savā kārtā, izpildīja savus pienākumus uz Zemes dzīves laikā un atstāja šo kārtu pēcnācējiem. Katrs cilvēks ļoti labi zināja, kādai kārtai viņš pieder, un, vai nu slēdzot laulības, vai kādā citā sociālā darbībā ar to rēķinājās. …
