Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2000.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 1.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 2.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 3.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 4.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 5.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 6.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 7.
  • Konspekts 'Specsemināra "Algebra, algoritmu teorija un kriptogrāfija" kopsavilkums', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Otrā veida (jeb otrā līmeņa) kriptosistēmu atšķirīga pazīme ir šāda: parādās divas ekvivalentas, bet ne vienādas atslēgas K1 un K2 ; citiem vārdiem K1K2 un EK1(u)=EK2(u)=v, kur u ir atklātais teksts (atklātā teksta vārds), v ir šim tekstam atbilstošā kriptogramma (kriptogrammas vārds) un EK1, EK2 ir divām atslēgām atbilstošie šifrēšanas algoritmi. Tika detalizēti parādīts, kā veicot viena un tā paša patvaļīgā atklātā teksta šifrēšanu ar divām atšķirīgajām atslēgām iegūst vienu un to pašu kriptogrammu.

Pateicoties šādai īpašībai, veicot kriptoanalīzes uzdevumu šai sistēmai, atslēgu var noteikt ar precizitāti tikai līdz ekvivalences klasei.

Runājot par kriptoanalīzes uzdevumu šāda tipa kriptosistēmai, jāatzīmē, ka tas kļūst stipri sarežģītāks ja, piemēram, nav zināma funkcija  (t.i. pārejas funkcija); tādā gadījumā šī pārejas funkcija  ir jāuztver kā parametru un līdz ar to atslēgu kopa kļūst lielāka:
Kjaunā = Kvecā   ; šeit ar Kvecā ir apzīmēta atslēgu kopa pie nosacījuma, ka funkcija  ir zināma.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants