Dominējošās attiecības bija starp lordiem un dzimtcilvēkiem. Dzimtcilvēkiem pacēlās ekonomiskā un politiskā drošība, varēja izmantot zemi, lai apmierinātu savas vajadzības, lordam bija tiesības viņus pārvietot no zemes. Lordi noteica muižas likumus, piemēram nodokļus un darbaspēku, izrietot no tā dzimtcilvēku nodrošināšanu. Lordus arī mēdz ierobežot augstāk stāvošie. Ja bija slikta raža tā pat bija jānodrošina dzimtcilvēki, lai tie spētu izdzīvot līdz nākamajai ražai. Pils nodrošināja drošību, lai to dabūtu dzimtcilvēki (viens no ģimenes) strādāja pils labā par brīvu. No dzimtcilvēkiem tika iekasēti nodokļi, pārsvarā no ražas. Tie nedrīkstēja pamest savu zemi bez atļaujas, pārdot dzīvniekus. Tos varēja pārvietot uz citu zemi.
Tika piekoptas divu vai trīs lauku sistēmās (puse vai trešdaļau aug nekultivēta). Uz viena lauka bija vairāku dzimtcilvēku raža, kas bija sadalīta sloksnēs.
…
