Garlaicība padara nelaimīgu. Vai vismaz tā domāja filozofs Bertrands Rusels, kurš to, līdz ar nogurumu un skaudību, nodēvēja par trīs galvenajiem cilvēka neapmierinātības cēloņiem. Garlaicība ir cieši saistīta ar šiem diviem laicīgo skumju avotiem. Ir īpaša noguruma garlaicības forma, kuru mēs saucam par apnikumu, kas dažkārt mūs pārņem pēc pārāk lielas banālās kultūras produktu – TV reklāmu, Holivudas grāvēju, utt. – iedarbības. Ir arī trulas, nemierīgas vēlmes atrasties kaut kur citur radītā garlaicība, bezmērķīgas skaudības forma, kas tic, ka kādam – jebkuram – iet jautrāk, nekā mums.
