No jaunākajiem laikiem Sudrabu Edžus ņem vielu savām garajām poēmām: Atmiņas par divām dzimtām, Kā Pēters izlīga ar Mozu. Tās ir idilles, kurās mierīgi atspoguļojas lauku dzīve un daba, pirmajā - Latvijas, otrā - Lietuvas. Pie atmiņu skaistākajām vietām pieder Gaujas un vēžošanas tēlojumi.
7. Slaids
Sudrabu Edžus lirika pievelk ar savu vijību un jaukskaņu. Viņš daudzkārt lieto latviešu dzejā tik reti sastopamās trīszilbīgās atskaņas. Viņš attēlo dabas iespaidus (Rudens vēsmas), mīlestības pārdzīvojumus (Es nevaru aiziet tā dusēt), dzīves traģiku.
Stāstos Sudrabu Edžus neuzrāda pārākas spējas. Tēlojumi vietām izplūst, nenoturas stingrās robežās. Tomēr arī stāstos Sudrabu Edžus ieslēdz daudz patiesu pārdzīvojumu, novērojumu, tēlu. Labai daļai stāstu ņemta viela no skolotāju dzīves: Pēteris Kains, Kā gāzenieši tika pie jauna skolas nama (1896), Bez nodrošinātas nākotnes (1896), čauksts (1900). Vislielākie panākumi bija stāstam Dullais Dauka(1900).
Krievijā pēckara gados Sudrabu Edžus laidis klajā vairākus jaunus darbus vai agrāko pārstrādājumu.
…
