Piemēram, depresijas pacientiem tiek ieteikts izvairīties no diendusas, pat no atrašanās gultā dienas laikā. Tiek reko mendēts mērķtiecīgi katru rītu celties agri (ap 7:00), tūlīt ēst kārtīgas brokastis, veikt nelielas fiziskas aktivitātes, mazgāties karstā dušā, atrasties spilgtā gaismā - šīs aktivitātes var paaugstināt ķermeņa serdes temperatūru rītos. Savukārt vakarā tiek ieteikts nodrošināt mierīgu, vēsu, tumšu apkārtējo vidi (Lemoine, 2007).
Nobeigumā nākas secināt, ka cirkadiānais ritms ir ļoti sarežģīts mehānisms. Jāatzīst, ka apbrīnas vērta ir ne vien tā sarežģītība, bet arī tas, ka mūsu organismam un dzīvām būtnēm kopumā, kaut kas tāds piemīt. Apbrīnojami ir tas, ka ar tā palīdzību tiek regulēti fizioloģiskie procesi. Tādas slimības kā depresija, bipolāri traucējumi, Alcheimera slimība un šizofrēnija mūsdienās tiek saistītas ar cirkadiānā ritma traucējumiem. Tomēr ar cirkadiāno ritmu ir iespējams manipulēt, lai spētu sekmīgi ārstēt dažādas, ar garastāvokli saistītas saslimšanas. Gaismas terapija (bright light therapy), miega deprivācija, miega fāzes apsteigšanas un starppersonāla/sociāla režīma terapija ir tikai dažas no terapijām ar kurām iespējams afektīvos traucējums ārstēt vai vismaz uz laiku atbrīvoties no slimību simptomiem.
…
