Reliģijai bija nozīmīga loma seno ēģiptiešu dzīvē, un savu iespaidu tā atstāja uz politiku, literatūru, arhitektūru, mākslu, kā arī uz ikdienas dzīvi. Ēģiptieši, kā visas senās tautas, arī ticēja daudzām dievībām un gariem. Ēģiptiešu senči – pirmatnējie mednieki pielūdza dažādus dzīvniekus. Katrai ģintij bija sava dievība – dzīvnieks, kuru uzskatīja par šīs ģints sentēvu, līdz ar to – aizstāvi. Veidojoties un attīstoties zemkopībai un lopkopībai, blakus senākām dievībām radās jaunas. Piemēram, dievības nomas nosaukumā: Vanags, Tuksneša vilks, Čūska, Melnā govs un citas.
Zemkopībai kļūstot par ēģiptiešu galveno nodarbošanos, aizvien lielāku nozīmi ieguva dabas spēki, kurus sāka pielūgt kā dievus. Varenākai no visiem bija dievs Ra – Saule. Tam sekoja Tots – Mēness, Izīda – zvaigzne Sīriuss, auglības, ūdens un vēja dieviete, pēc kuras noteica Nīlas plūdu sākumu, kā arī Gebs – zemes dievs un Nuta – debesu dieviete. Nīla arī tika pielūgta kā dievība, ļaužu barotāja. Nīlas upes dievu sauc par Hapi.…
