Mūžīgs riņķojums, cikliska laika uztvere, atgriešanās neesamībā un tukšumā. Tiecas uzsvērt nepārtrauktību, plūdumu, pasaules vienību, nav izteikta duālisma, nav labā un ļaunā nošķīrums, tā vieta uzsvērta doma par visa vienotību.
Austrumu reliģijas un filozofijas patiesības meklējumu un cilvēka problēmu risinājuma pamatā atrodas vajadzība pēc sakārtotības, pienākuma. Cilvēka uzdevums – būt labam savas lomas izpildītājam sabiedrībā vai arī neizjaukt līdzsvaru dabā, neizjaukt lietu un parādību dabisko gaitu (neiejaukšanās princips). Vērtīga ir cilvēka iekšējā pasaule un viņa spēja to kontrolēt un attīstīt. Vienīgais ceļš, ka to iegūt, ir caur pašattīstīšanos.
Vispār reliģiskiem meklējumiem un domāšanai vienmēr ir bijusi svarīgākā nozīme, nevis kādam, kas valda un nosaka visu. Balstoties gan uz filmu „Little Buddha”, gan uz vispārēju uzskatu, Austrumu viedajiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot ar domu - kā izbēgt no ciešanām, kā atbrīvoties no savas individualitātes, saplūstot ar Visumu.
…
