Ikviens cilvēks ir sastapies ar neskaitāmiem rituāliem jau kopš ienākšanas šajā pasaulē. Tie ieņem ļoti plašu vietu cilvēku dzīvēs.
Rituāliem piemīt ļoti daudz un dažādu funkciju gan prieks individuāla cilvēka, gan kādas sabiedrības grupas. Ar to palīdzību ir iespējam virzīt un izteikt emocijas, virzīt un pastiprināt uzvedību, atbalstīt vai gāzt sociālo stāvokli, ieviest kādu jauninājumu vai arī atjaunot harmoniju un mieru. Tos var izmantot, lai saglabātu dzīvības spēku vai arī padarītu zemi auglīgāku, nodrošinātu labvēlīgas attiecības ar neredzamo pasauli, gariem un pārdabisko spēku. Katrā kultūrā pastāv dažādi rituāli. Tie ir atšķirīgi no parašām, uzskatiem, cilvēku vērtībām. Tās viss tiek iemantots no paaudzes paaudzē. Rituālu viena no pavadošajām iezīmēm ir mūzika, kas dažādos rituālos tiek izmantota savādāk. Mūzika ir neatņemama rituālu sastāvdaļa.
Definēt rituālu ir ļoti grūti, jo tas ir plašs jēdziens, bet viena no pazīstamākajām šādām definīcijām, kas raksturo reliģiskos rituālus ir sniedzis Viktors Turners, kas to raksturo šādi: „Noteikta formāla izturēšanās pamats, kas netiek dotas pāri tehniskajai ierastai kārtībai, kas norāda ticību mistiskajām lietām vai spēju pierādījums kā pirmie un pēdējie iemesli no visiem efektiem.”1
…
