Eiropā un Latvijā alkoholu no jebkuriem pieejamiem materiāliem ražo un lieto jau tūkstošiem gadu. Alkoholiskos dzērienus bieži lietoja arī zāļu vietā – šī prakse turpinājās līdz pat divdesmitā gadsimta sākumam, kad sāka veidoties mūsdienu medicīna. Likumi alkohola jomā gan pastāvēja, bet tie drīzāk bija domāti sabiedriskās kārtības un tirgus regulēšanai, nevis sabiedrības veselības nodrošināšanai.
Doma par “alkoholismu” kā slimību arī radās deviņpadsmitajā gadsimtā, kad daudzās Eiropas valstīs atvēra namus vai patversmes “alkoholiķu” ārstēšanai. Mūsdienu Eiropai ir raksturīgs plašs alkohola lietošanas spektrs un nozīme – to lieto pie ģimenes pusdienu galda un alkohols veido svarīgu bēru rituāla daļu. Ar alkohola lietošanu saistītā uzvedība bieži vēsta par pasākuma oficiālo raksturu vai atdala darbu no atpūtas.
Dažādos Eiropas Savienības (ES) reģionos alkohola lietošanas paradumi atšķiras. Ziemeļu un Centrālajā daļā lielākoties dzer alu, turpretim Dienvideiropā galvenokārt dzer vīnu. Ap 40% dzeršanas gadījumu lielākajā daļā ES valstu notiek saistībā ar pēcpusdienas/vakara ēdienreizi, lai gan Dienvideiropas valstīs daudz biežāk nekā jebkur citur lieto alkoholu pie pusdienām dienas vidū. Piedzeršanās ziņā Dienvideiropā mēnesī reģistrē mazāk piedzērušos nekā citos ES reģionos. Viens no zemākiem “uzdzīves” līmeņiem starp ES valstīm ir Zviedrijā.
Saskaņā ar pieaugušo iedzīvotāju ziņojumiem piedzeršanās notiek vidēji 5 reizes gadā, bet uzdzīves – 17 reizes gadā.…
