Baroks Latvijā izplatījās 17. gs. beigās – 18.gs. beigām. Tas attīstījās zemes poltiskās sadrumstalotības apstākļos un bija pakļauts dažādu reliģiju un kultūru ietekmei. Latvijā, tāpat kā citas Eiropas zemēs, rosīga baroka piļu, bet jo sevišķi baznīcu celtniecība vai jaunu iekštelpu ansambļa darināšana saistās ar augstmaņu spožuma un reprezentācijas tieksmēm. Atšķirība ir tā, ka gandrīz visur, atskaitot Latgali un dažas vietas Zemgalē un Kurzemē, baroka māksla Latvijā balstās ne uz katolicismu, bet uz luterānismu. Tas ir viens no iemesliem saglabātajai mērenībai un līdzsvarotībai baroka mākslas izpausmēs Latvijā.
Zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē, vēl jo vairāk poļu Latgalē ekonomiskie un politiskie apstākļi veidojās diezgan atšķirīgi. Atšķirības bija arī kultūras un mākslas dzīvē. Īpaši baroka māksla uzplauka Kurzemes hercogistē, sevišķi Kurzemes daļā, kur notika visbagātīgākā baznīcu celšana un dekorēšana. Savu spilgtāko izpausmi baroks guva baznīcu iekārtu koktēlniecībā. Turklāt Kurzemi mazāk skaris 19. gadsimta pseidogotizācijas vilnis, kad daudzu Vidzemes baznīcu iekārtas tiek nomainītas ar jaunām.
Savā darbā esmu pievērsies galvenokārt baroka mākslas izpausmēm tajās Kurzemes baznīcās, kuras saglabājušās kā ansambļi un aplūkojamas interesentiem šodien. No daudzām baznīcām saglabājušās tikai atsevišķas skulptūras vai skulptūru grupas (Rucava, Piltene u.c.). …
