Georgam Keršenšteineram (1854 – 1932) darba skolas ideja nebija tikai teorija, bet jau konkrēta metode mācību satura apguvē un arī skolēnu radošo spēju attīstībā. Skolēnus nedrīkst nodarbināt, attīstot tikai intelektu, bet līdztekus tam bērnam jādarbojas arī fiziski. Tā tiek apjēgta zināšanu praktiskā nozīme un veidotas prasmes to izmantošanai dzīvē, attīstīta griba. Viena no gribas vingrināšanas metodēm ir pareizi vadīta audzināšana ar darbu. Tā sākas jau ar pieaugušo cilvēku darbības atdarināšanu. Lielrūpniecība iznīcināja mājamatniecību. Bērns mājās vairs neredz priekšmeta izgatavošanas procesu, neredz pat cilvēku darbā. Tā darbs kā ietekmīgs audzināšanas līdzeklis paliek neizmantots. Tautskolai G.Keršenšteiners izvirzīja 3 uzdevumus:
1)jāpalīdz audzēknim apgūt arodu;
2)skolēnā jāveido uzskats par ikviena aroda sabiedrisko nozīmi;
3)skolēnā jāsekmē uzskats, ka viņš ar savu darbu dod ieguldījumu tautas tikumiskajā attīstībā.
…
