Secinājumi
Attīstības psiholoģija galveno uzmanību pievērš tam, kā mācīšanās un nobriešanas procesu mijiedarbība dzīves cikla laikā ietekmē cilvēka izturēšanos. (Borns & Ruso, 2001) Paskatoties uz katra cilvēka dzīves ceļu, mēs redzam nepārtrauktu mācīšanos, nepārtrauktu attīstību un nepārtrauktu mainīšanos un pielāgošanos. Attīstības psiholoģija tanī pat laikā vēro, kā cilvēkam tas izdodas, kas ir raksturīgs cilvēkiem konkrētos dzīves posmos.
Sabiedrība ar lielāku izpratni uztver gan pusaugu mātes, gan neprecētus vīriešus ceturtajā gadu desmitā, gan cilvēkus, kuri divdesmit gadu vecumā tiecas izveidot karjeru un tikai piektajā gadu desmitā sāk domāt par bērniem, kā arī tos, kuri tikai pēc sešdesmit gadu vecuma pabeidz koledžu. (Borns & Ruso, 2001) Šāda sabiedrības uzvedība un attieksme palīdz cilvēka nepārtrauktai attīstībai, jo viņam nav jāsatraucas, kas notiks, ja viņš vēlēsies iestāties universitātē četrdesmit piecu gadu vecumā. Mani patiesi priecē, ka sabiedrība vairs nav tik tiesājoša kāda tā bija varbūt divdesmit gadus atpakaļ – tas ir vēl viens pierādījums tam, ka sabiedrība arī kopā attīstās, ka tā nav tikai kāda izredzēta sabiedrības daļa. Protams, tik strauja indivīdu attīstība nebūtu bijusi iespējama bez informāciju tehnoloģiju attīstības – šobrīd varam gandrīz droši apgalvot – ka mūsu iespējas ir neierobežotas.
…
