Senlatviešu augstākā dievība bija Dievs jeb Debestēvs. Viņš pārzināja debess parādības un rūpējās arī par zemes lietām. Kā zemes valdnieks Debestēvs pieņēma tīri cilvēcīgu veidu, tas ne vien līdzinājās cilvēkiem, bet arī darīja viņu darbus. Debestēvs bija cilvēkiem ļoti tuvs un žēlīgs, palīdzēdams viņiem gan ar darbu, gan padomu.
Kopā ar Debestēvu senlatvieši dažreiz daudzināja arī Zemesmāti. Sākumā viņas pārzināšanā būs bijuši zemes auglības spēki un arī citas zemes lietas. Vēlāk valdīšana par zemi ir pārgājusi Dieva ziņā. …
