Sirreālisms ir novirziens modernisma robežās, kas vispirms izplatījās literatūrā un mākslā, kā arī kultūrā vispār, radās 20. gadsimta 20. gados Francijā un izplatījās visā pasaulē. Par saviem priekštečiem mākslā sirreālisti uzskatīja, pirmkārt, vācu romantiķus, 19. gadsimta dzejniekus Rembo un Letreamonu, franču dzejnieka Apolinēra mākslu, kā arī metafiziskās mākslas pārstāvi Džordžo De Kiriko. No vienas puses sirreālisti turpināja daudzus no jau pastāvojošiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem, bet no otras – veidoja skandalozas formas un lietoja dažādus līdzekļus, lai šokētu novērotāju ar savu epatāžu, kas bija izplatīts arī dadaistiem.…
