Nopratināšanas institūta attīstība Latvijā

Noziedzības līmenis Latvijā šajos gados ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar to stāvokli, kas valdīja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tomēr šī problēma ir un paliek atklāta. Mēs vēlamies dzīvot droši un nebaidīties vakaros iziet ārpus četrām mājas sienām. Bet rodas jautājums, vai mēs to varam? Katra Latvijas iedzīvotāja drošību nodrošina policija. Un tieši no šīs iestādes veiksmīgas darbības, ir atkarīga mūsu labklājība. Protams, mums ir jācīnās sākotnēji ar augošās noziedzības cēloņiem, bet ne vienmēr tas ir iespējams, un tāpēc svarīgi ir apkarot šīs radušās sekas. Šajā situācijā liela nozīme ir prasmīgi veiktām izmeklēšanas darbībām, kas nodrošina noziedzīgo nodarījumu ātrāku, pilnīgāku un objektīvāku atklāšanu.
Nopratināšana, manā skatījumā, ir viena no vissvarīgākajām izmeklēšanas darbībām. Jo ar tās palīdzību procesa virzītājs var iegūt nepieciešamo informāciju no noziedzīgā nodarījuma uztvērēja tiešā avota, t.i., cilvēka. Personas atmiņā projicējas notikuma gaita. Protams, šeit var arī saskatīt pietiekoši daudz negatīvus momentus, par kuriem runa būs tālāk tekstā, bet cilvēka liecības ir savā ziņā dzīvs pierādījums notiekošajam. Nopratināšanu var definēt kā izmeklēšanas darbību, kas izpaužas procesa virzītājam likumā noteiktajā kārtībā iegūstot informāciju no nopratināmā esošajām ziņām par faktiem, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā. Tātad pēc savas būtības pratināšana ir nepieciešamās informācijas iegūšana, lai sekmīgi atrisinātu kriminālprocesa tiesību uzdevumus.
Rakstot šo darbu, es centos pielietot vēsturisko un sistemātisko izpētes paņēmienus. Manā skatījumā, ļoti svarīgi ir parādīt šīs izmeklēšanas darbības attīstību un izmaiņas dažādos laika posmos, nākot un ejot dažādām valdībām un politiskajiem spēkiem, mainoties režīmiem. Šie vēsturiskie notikumi ietekmēja mūsu valsts likumdošanu ļoti būtiski, jo katrs nāca ar savas valsts un tautas ieražām. Kā arī ļoti interesanti ir vērot izmaiņas, kas saistās arī ar paša laikmeta maiņu, ar attīstības tendencēm un uzskatu maiņu. Kopumā tas veido vienreizēju tā laika atainojumu. Tomēr kā jau katru tiesību aktu nevar skatīt atrauti no pārējās tiesību normu sistēmas. Likumdošanas sfērā ir veidojusies tā, ka normatīvie akti papildina viens otru, un kopsummā veido viengabalainu tiesību sistēmu. Izejot no šiem principiem, es vēlētos parādīt šīs nozīmīgās izmeklēšanas darbības attīstību, varbūt nedaudz lielāku uzsvaru liekot uz pastāvošo likumdošanu. …