Pretparkinsona līdzekļi

Parkinsonisms vai parkina slimība.
1817. gada ārsts Džeims Parkinsons aprakstīja slimību, ko nosauca par trīcošo trieku. Jēdziens parkinsonisms ietver sevī idiopātisko parkinsonismu jeb Parkinsona slimību un sekundāroparkinsonismu.Parkinsona slimība ir viena no bieži sastopamām deģeratīvām centrālās nervu sistēmas slimībām (vidēji slimo 1-2% iedzivitāju). Tā ir vidēja un vecāka gada gājuma cilvēku saslimšana ar specifisku bioķīmisku patoloģiju, slimība, kura skar galvenokārt zemgarozas kodolus ( substancija nigra, nucleus caudatus, globus pallidus), ir citi vēl īsti neizināmi cēloņi. Visa pasaulē pēdējosgados ir novērojama dendence Parkinsona slimībai kļūt jaunākai – to sastop jau no 35-40 gadu vecuma.
Parkinsonisma pamatā ir izmaiņas zemgarozas kodolos dopamīna un holinerģisko mediatoru razojoso neironu līdsvarā. Līdz 20% dopamīna zudums vēl neizraisa klīniskus simptomus. Virs 20% dopamīna samazināšanās gadījumā parādās gausums, neveiklums, sastingums, mazkustība. Dopamīna trūkumu var kompensēt, paaugstinot dopamīna receptoru jutību un aktivitāti, lai palikušuje receptori spētu vairāk producēt dopamīnu. Ja zemgarozas kodolos ir paaugstināta holinerģisko mediatoru ietekme uz receptoriem, parādās tremors / trīce. Rodas disharmonija zemgarozas kodolos, attiecīgās galvas smadzeņu garozas daļās un muguras smadzeņu noteiktās struktūras, un parādās attiecīga simptomātika.
Ir zināmi faktori, kas asociējas ar parkinsonisma palielinātu saslimšanas risku: novecošana, dzimums( pasaulē vairāk slimo vīrieši), loma arī iedzimtībai, dzīves anamnēzei (pārciestas traumas, emocionāli stresi, tendence u depresiju), apkārtējās vides iedarbība (mangāns, dzelzs, tērauds, citi metāli vai to sakausējumu ražošana tuvu dzīves vietai) un apkārtējās vides piesārņojums (herbicīdi, pesticīdi, kokapstrādes putekļi). Nav skaidrības par kafijas un smēķēšanas riska faktoriem.
Sekundārais parkinsonisms sastāda 20% līdz pat 80% no autopsijas gadījumiem. Biežāk sastopams sekundārais parkinsonisms : zāļu inducēts ( Ca kanālu blokatori, verapamils, diltiazems, haloperidols, reglāns, fenitoīns), vaskulārs parkinsonisms, traumas, normāla spiediena vai nekomunicējoša hidrocefālija, hipoksijas izraisīts, toksīnu (tvana gaze, metanols, mangāns), bakteriālu un vīrusu infekciju rezultats un arī paraneoplastikas parkinsonisms.…