Pasaka “Sarkanā puķe” galvenā varone ir maza meitene ar līkām kājām. Es domāju, ka tā meitene bija “Dieva dāvana”, jo viņa nezināja, kas ir ļaunums, dzīvoja priekā un laimē līdz brīdim, kad satika princi. “Pie beidzamām kāpnēm viņa paklupa, un atsedzās viņas kroplās kājas. Tai brīdī durvīs parādījās princis sava galma ļaužu vidū. Viņš ieraudzīja meiteni un sāka smieties, un visi sāka smieties.” Galvenais šajā pasakā ir cienīt atšķirīgo, jo katrs no mums ir indivīds ar savām atšķirīgām iezīmēm. “Dārznieka dārzā bij daudz līku un dīvaini kroplu koku, tie bija tie, kas viskrāšņāk ziedēja.” Izlasot šo fragmentu, var saprast, ka cilvēki, kas atšķiras no sabiedrībā pieņemtām normām, bieži vien ir vismīlošākie, labsirdīgākie un visizpalīdzīgākie. Kārlis Skalbe teica, ka “skaists ir katrs cilvēks, kam sirds ir laba”, tāpēc ir jāciena visus, nevis atsevišķus cilvēkus!…
