Fonētika
Fonētika ir mācība par valodas skaņām, to pārmaiņām un pārmaiņu likumiem. Valodas skaņas nav iedzimtas, bet iemācītas. Tās veido cilvēku valodas vārdus, ja tās sakārtotas noteiktā secībā.
Skaņas ir mazākā valodas vienība. Grafiskas zīmes, ar kurām valodas skaņas apzīmē rakstos, sauc par burtiem.
Skaņu valoda (līdzās žestu, krāsu, zīmju valodām) ir pilnīgākais cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Fonētikas līmenis ir pirmais un zemākais līmenis valodniecībā.
Fonētikas līmenī sastopamie elementi:
1. Eifonija – labskaņa, daiļskaņa
„Sak, nespied, meitiņ, šo podziņu – tai galā nebūt nav odziņa!” [2004 aprīlis]
„Ar prātu man nav kur steigties, jo steigties ir sasteigt.” [2003 novembris]
2. Onomatopoēze – skaņu kompleksu veidošana, atdarinot skaņas.…
