Finanšu stabilitāte
Kā parādījusi pašreizējā krīze, finanšu stabilitātei ir izšķiroša loma finanšu sistēmā un tautsaimniecībā kopumā. Un, pieaugot finanšu institūciju skaitam, kas darbojas vienā vai vairākās valstīs vai kontinentos, arvien svarīgāka kļuvusi globālā finanšu stabilitāte.
Finanšu sistēmu veido:
Finanšu tirgi, piemēram, naudas tirgi un kapitāla tirgi. Tas ir kanāls, pa kuru resursu pārpalikums no aizdevējiem, t.i. uzņēmumiem vai privātpersonām, kas vēlas investēt savus līdzekļus, nonāk pie aizņēmējiem, t.i., tiem, kam nepieciešams kapitāls.
Finanšu starpnieki, piemēram, bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Finanšu starpnieki netieši saved kopā aizdevējus un aizņēmējus. Taču aizņēmēji var saņemt līdzekļus arī tiešā veidā no finanšu tirgiem, emitējot vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.
Finanšu infrastruktūra ļauj izpildīt maksājumus, kā arī veikt vērtspapīru tirdzniecību, klīringu un norēķinus.
Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.
Izplatītākie riski
Tautsaimniecības attīstība palēninās un uzņēmumiem kļūst grūtāk atmaksāt aizņēmumus (sarūkot apgrozījumam) vai mājsaimniecībām rodas grūtības atmaksāt hipotekāros kredītus (bezdarba dēļ) un bankas cieš zaudējumus.
…
2008. gada septembrī bija vērojamas pirmās krīzes pazīmes, kad ASV likvidējās, apturēja darbību vai sašaurinājās vairāki finanšu sektora uzņēmumi. Jau vairākus mēnešus pirms septembra dažādos finanšu žurnālos tika izteikti brīdinājumi par sagaidāmo krīzi, analizējot vairāku vadošo ASV un Eiropas kredītiestāžu stabilitāti, sakarā ar krīzi hipotekāro kredītu nozarē. Līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu, krīze ātri pārauga no vietējiem uz globāliem apmēriem un bija vērojams vairāku Eiropas kredītiestāžu finansiālais sabrukums un kritums biržu indeksos ar lielu akciju tirgus vērtības un tirdzniecības apjomu samazinājumu. Krīze radīja ievērojamas likviditātes un finanšu problēmas vairākām kredītiestādēm ASV un Eiropā un tā pārauga par likviditātes krīzi. Vairāku valstu politiskie vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veica savstarpēji saskaņotus krīzes novēršanas pasākumus, bet krīze tomēr turpināja attīstīties un noveda pie valūtu krīzes, kad vairāki investori pārvērta savas investīcijas tādās spēcīgākās valūtās kā Jēna, ASV dolārs un Šveices franks. Līdz ar to vairākas valstis vērsās pie Starptautiskā Valūtas Fonda pēc palīdzības.
