Aspazija bija spēcīga sieviete. Par spīti neveiksmēm, dabūja ko kāroja un cīnījās par to, kam ticēja. Tika pāri negludumiem savās attiecībās ar ekscentrisko dzīvesbiedru un arī pēc tam, kad tik daudzus gadus bija „stūrējusi attiecību kuģi”, viņa vēl aizvien bija gana stipra, lai savas attiecības ar dzīvesbiedru sauktu par „mūža lielo mīlu”.
Viņa bija karojoša idēliste- kā 1912. gadā raksta Roberts Pelše, norādīdams uz Aspazijas tuvību progresīvajai inteliģencei, kas savā veidā cīnījās par labāku dzīvi; "Jau no pirmā spalvas vilciena Aspazija ir cīņas dzejniece, kas zvana negaisu no simtu simtām balsīm kā draudu atbalstu," …
