Dzejolī nav jūtama otrās personas attieksme. Atbilde uz Liriskā Es lūgumiem, mudinājumiem. Tāpēc dzejolis kā vienas personas (Liriskā Es) sirds , sajūtu piezīmes.
Krūtis, rokas, dvēsele, tu, es, sapnis- šie varētu būt dzejoļa atslēgas vārdi. Tuvība (gan fiziska , gan dvēseliska), starp tevi un mani, tai pašā laikā sapņa tēls, kas šo tuvību padara neiespējamu, ne līdz galam patiesu, ne ilgstošu, jo pēc visiem sapņiem seko atmoda. Sapnis ir tikai ilūzija, kurai nav nekāda daļa par realitāti.
Apbrīnojama ir Liriskā Es spēja un griba atdoties tik dziļi mīlai, kura rādīta kā īsa. Lirisko Es, šķiet, pievelk tieši šis īsums, kas liek sakoncentrēties . Tagad vai nekad un , ja tagad, tad līdz galam. Tāda ir Liriskā Es pārliecība.
Dzejolis pirmajā personā. 12 pantos nesadalītas rindiņas.
…
