Makss Vēbers "Politika kā profesija"

izvēlējos Maksa Vēbera grāmatu “Politika kā profesija, Zinātne kā profesija”, un sīkāk analizēju un konspektēju 1.grāmatas daļu - “Politika kā profesija”.

Makss Vēbers šajā grāmatā neaplūko, kāda politika šodien ir jāpiekopj, kādam ir jābūt tās saturam, vai kas vispār ir politika kā profesija, bet aptver to, kas attiecas uz politikas savienības vadīšanu, kas tagadējos apstākļos nozīmē valsts vadīšanu un līdzdalību tādā vadīšanā.
Vispirms Vēbers mēģina noskaidrot, kas vispār ir “valsts”? Un viņš uzskata, ka moderno valsti no socioloģijas viedokļa mēs varam atšķirt pēc tā, kādus līdzekli izmanto valsts kā jebkura politiska savienība, un šis līdzeklis ir fiziska vardarbība. Vienīgi valsts ir tāda cilvēku kopība, kura noteiktā apvidū ( un teritorija ir valsts pazīme) ar panākumiem pretendē uz leģitīmas fiziskās vardarbības monopolu. Valsts ir vienīgais “tiesību” avots uz vardarbību, tādēļ viņš definē “politiku” kā centienus iegūt kādu daļu no varas vai izmainīt varas sadalījumu vai nu starp valstīm, vai starp cilvēku grupām vienā valstī.
“Kurš piekopj politiku, tas cīnās par varu- par varu vai nu kā līdzekli citu mērķu sasniegšanai, vai arī par varu kā tādu, par valdzinājumu, ko tā dod.”

Makss Vēbers uzskata, ka pastāv uz leģitīmas vardarbības balstīta vienu cilvēku kundzība pār citiem cilvēkiem, un ar savu pastāvēšanu tā liek pakļautajiem cilvēkiem atzīt vadītāja autoritāti. Viņš mēģina noskaidrot, kādēļ tas tā ir, un uz kādiem ārējiem līdzekļiem tas balstās.
Makss Vēbers izdala trīs leģimitātes balstus:
1)Tradicionālā kundzība- balsts ir “mūžīgi bijušā” autoritāte.(ievērotie senču tikumi)
2)Izredzēto kundzība- to rada izredzētības autoritāte, uzticēšanās kādas personas atklāsmei, varoņdarbiem, to realizē diktators, liels demagogs vai partijas līderis.
3)Legalitātes kundzība- ticība legālo likumu nozīmībai un racionāli izveidotas noteikumu sistēmas pamatotai “kompetencei”, orientācija uz pakļaušanos likumā noteiktām saistībām.(tā ir kundzība, ko realizē “valsts kalpotāji” un visi pārējie viņiem līdzīgie šīs varas nesēji.
Norāda, ka šie tīrie tipi dzīvē ir sastopami ļoti reti. Un runājot, par izredzēto kundzību, tajā visvairāk izpaužas pakļāvība demagoga izredzētībai. Tas nozīmē, ka personīgi viņš ir iekšēji “aicināts kļūt par vadoni ļaudīm, ka viņam pakļaujas viņa, nevis paražu un likumu dēļ.”

…