Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Suverenitāte', 1.
  • Konspekts 'Suverenitāte', 2.
  • Konspekts 'Suverenitāte', 3.
  • Konspekts 'Suverenitāte', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Varētu rasties jautājums, kas tad īsti ir augstākā vara – vai ar to jāsaprot vara pati, vai arī šīs varas sevišķa pazīme, kas izpaužas varas spējā būt augstākajai? Jāsecina, ka suverenitāti mēdz izprast gan kā varas apjomu, gan kā varas augstāko pakāpi neatkarīgi no tās apjoma. Šie divi izpratnes veidi patiesībā iezīmē divas suverenitātes būtiskās pazīmes – kvantitatīvo un kvalitatīvo – kuras, tikai un vienīgi tām abām piemītot, nepārprotami norāda uz suverenitātes esamību. Tādējādi, atbildot uz uzdoto jautājumu, jāsecina, ka suverenitātes izpratnē ir iekļaujamas abas sastāvdaļas: gan varas apjoms, gan varas spēja būt augstākajai un nekontrolējamai. Varas apjoms ir noteikts atbilstoši suverenitātes nesējam (piemēram, valsts suverenitātes gadījumā – vara pār visām valsts, sabiedrības un indivīda attiecībām) un varas augstākā pakāpe nav ierobežojama ar vēl kādu augstāku varu (valsts suverenitātes gadījumā – nav augstākas varas par valsts varu). Šādi tiek panākts stāvoklis, kad attiecīgais suverenitātes nesējs (tauta, valsts utt.) var realizēt savu varu noteiktajos jautājumos (suverenitātes nodrošinājums “no apakšas”) un nevienam citam nav tiesību iejaukties šajā procesā (suverenitātes nodrošinājums “no augšas”). Apkopojot iepriekš teikto, var secināt, ka:

suverenitāte ir augstākā vara, kurai nepieciešams gan noteikts varas apjoms (kvantitatīva pazīme), gan arī augstākas kontroles trūkums (kvalitatīva pazīme);
nevar vienlaicīgi pastāvēt divas augstākās varas par vienu un to pašu jautājumu. Šāda varu konkurence vienmēr tiek juridiski noregulēta kādai varai par labu, jo konflikta gadījumā nevar sadalīt atbildību un kompetenci. Tātad suverēns attiecībā pret noteiktu objektu var būt tikai viens subjekts;

Suverenitātes veidi

Kā var noprast no iepriekš minētā, suverenitāti mēdz apskatīt saistībā ar kādu konkrētu subjektu - tautu, valsti un tiesībām. Šī darba uzdevums ir apskatīt tautas un valsts suverenitāti, kuras tiešā veidā var skart dalība Eiropas Savienībā, bet tas neizslēdz iespēju, ka atsevišķu jautājumu noskaidrošanai tiks apskatīta arī tiesību suverenitāte, kas vairāk attieksies uz varas objektu maksimālā apjoma noskaidrošanu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants