-
Zīmola teorētiskie aspekti
Zīmols ir arī vērtība, tas ir kā sava veida solījums, ka produkts vienmēr būs attiecīgajā līmenī, dos garantēto utt. Tas kalpo kā emocionāla sasaiste, kuras ietekmē attīstās lojalitāte – cilvēki tic, ka šis zīmols ir vislabākais un to arī apliecina ar savu darbību – pērkot un lietojot.
„Mūsdienās viss ir apgriezies kājām gaisā – zīmoli valda pār pasauli. Šodien mēs lielākoties uztveram izstrādājuma funkcionālās īpašības kā pašas par sevi saprotamas, un, tēlam paliekot zīmolu pamatā, tas vairs nav tikai šo zīmolu tēls – tas ir arī mūsu tēls.”1
Zīmols ir ienācis mūsu dzīvē jau kā neatņemama sastāvdaļa un bieži vien, ja tas mums ir tīkams, mēs vēlamies ar to identificēties. Piemēram, nēsājot Versace brillītes, smaržojoties ar Chanel vai rotājoties ar D&G jostiņu.
„Mūsdienu zīmolvedībā lielā mēra skar iesaisti un piesaisti, personiskās un individuālās piederības ārupvērstu un vizuālu demonstrāciju. Zīmolvedība ļauj mums definēt sevi lakoniskā kodā, kas apkārtējai pasaulei ir vienā mirklī uztverams. Diesel, Adidas un W viesnīcas – tas ir viens dzīves stils; Hermes, Ralph Lauren un Ritz – cits. Jūs varam jaukt un kombinēt, lai veidotu, izkoptu un izceltu savu patību, īpašo pašuztveri.”2…
Zīmols, kurš nu guvis latvisku nosaukumu un tā nosaukšana par brandu skaitās slikta stila izrādīšana, ir kāda konkrēta identitātes veidošana. Tā var tikt veidota produktam vai pašam uzņēmumam, kurš to ražo. Zīmols tā ir aura un identitāte, ar kuru uzņēmums vēlās lai to asociētu. Šīs asociācijas nāk no cilvēciskās komunikācijas un pozicionē uzņēmumu. Gala mērķis ir panākt nevis reakciju, bet gan emocionālu piesaisti – lojalitāti. „Tie spēj uzkrāt un izpaust vienkāršas, sarežģītas un arī smalkas emocijas. Tie var šis emocijas padarīt uztveramas ikvienam un momentāni, daudzos gadījumos nolīdzinot tādas grandiozas barjeras kā etniskā piederība, reliģija un valoda. Zīmoli ir emocionālajā ziņā ārkārtīgi ietilpīgi, un tie izraisa uzticēšanos neatkarīgi no racionālajiem apsvērumiem.”
