1. Iepazīties ar senindiešu pasaules izpratni, senajiem literatūras pieminekļiem (vēdas, epasi), rast priekšstatu par senindiešu literatūras pieminekli “Rigvēda” un tā nozīmi pasaules literatūrā.
2. Indiešu tradicionālā estētika:
1) dzejnieks ir gaišreģis, kurš ar dievu palīdzību pasludināja pasaulei visaugstākās gudrības;
2) no dzejnieka tika prasīta iztēle (īpaši tas vērojams eposā “Rāmajāna”);
3) vēlākos gadsimtos dzejas gara rašanos piedēvēja plaši pielūgtajai Gudrības dievietie Sarasvati;
4) sanskrita literatūra bija ļoti bagāta jau pirms Homēra, taču senākais darbs, kas ir pazīstams no senās literatūras ir Bharata ”Nātjašastra” (4.gs.), šajā darbā ir aplūkkota dramaturģija;
5) indiešu poētikām ir raksturīgs tas, ka visu cilvēka pūļu augstākais mērķis ir atpestīšana;
6) galvenais termins poētikā ir daudznozīmīgais vārds “rasa”, ar ko vēdās apzīmē ūdeni, sulu, pienu, taču vārda etimoloģiskā nozīme ir “garša”, tātad tā ir prasme izbaudīt dzeju;...
…
