Cilvēka dzīves lielākā un nozīmīgākā daļa paiet kopā ar citiem cilvēkiem- ģimenē, bērnudārzā, skolā, darbā, klubā. Tā, būdami kopā, cilvēki cits citu savstarpēji ietekmē. Tā pamazām veidojas cilvēka sociālās prasmes.
GRUPA.
Sociālo prasmju mācīšana parasti notiek grupā, kas ļauj gūt atbalstu un rada stimulējošu vidi, lai apgūtu jaunas reakcijas un atbilstošu uzvedību dažādās sociālās situācijās. Lai varētu izskaidrot darbības atkarību no vides, indivīds ir jāuztver kā daļa no kāda noturīga sabiedrības vides kopumā. Šāds sākuma punkts sociālajai psiholoģijai ir grupa: katrs cilvēks taču ir vairāku atšķirīgu grupu loceklis. Jebkurš cilvēku pūlis nav grupa. Grupu veidojošais faktors ir mērķis, kas apvieno tās dalībniekus un atbilstoši kam veidojas grupas darbība. Grupa ir dabiska vide sociālo prasmju apgūšanai, jo, grupas locekļiem sadarbojoties, veidojas vienaudžu mijiedarbība. Dalībniekiem ir jāzina, ka viņi ietilpst savā grupā, un jāpazīst vismaz daži tās locekļi. Starp grupas locekļiem jābūt arī mijiedarbībai, tā var izpausties kā tieša saskarsme un arī tikai kā sazināšanās vai abas divas kopā. Psiholoģijā par grupu sauc ierobežota apjoma cilvēku kopību, kuri apvienojušies uz kādu pazīmju pamata. …
