Aprakstošā statistika ir statistikas apakšnozare. Tas ir datu kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēkam uztverei un tālākai analīzei.
Aprakstošās statistikas īpatnība ir tā, ka iegūtie rezultāti tiek aprakstīti no teorijas viedokļa, t.i., netiek veikti salīdzinoši aprēķini vairākās izlasēs. Aprakstošās statistikas ietvaros iespējams noteikt rezultātu atbilstību normālam sadalījumam ar ekscesa un asimetrijas koeficientu, aprēķināt izlases aritmētisko vidējo un citus centrālās tendences rādītājus, izveidot biežumu sadalījumus, grafiski attēlot rezultātus, kā arī noteikt variācijas rādītājus (variācijas amplitūdu, dispersiju un standartnovirzi).[3]
Dispersiju analīze jeb ANOVA (Analysis of Variance) ir statistikas metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu, vai divu vai vairāku izlašu dispersijas (t.i. vērtību sadalījumi) ir statistiski nozīmīgi atšķirīgas.
Ja tiek vienkārši salīdzināti divi vidējie, tad rezultāti būs tie paši, kas t testā. Tomēr dispersiju analīze ir metode ar plašākām pielietošanas iespējām. Veicot līdzīgus aprēķinus kā t testa gadījumā, datus apstrādājot var sadalīt apakšgrupās un pētīt attiecības visu šo grupu starpā, neizdarot kompleksus aprēķinus.
…
