Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kā iegūt ziņas?', 1.
  • Konspekts 'Kā iegūt ziņas?', 2.
  • Konspekts 'Kā iegūt ziņas?', 3.
  • Konspekts 'Kā iegūt ziņas?', 4.
  • Konspekts 'Kā iegūt ziņas?', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Runātā vārda notveršana.

Intervijām ir 2 tipi – karsto ziņu intervijas sniedz informāciju par ziņu stāstu, uzsvars ir uz notikumu. Dziļā intervija parastu tiek lietota profilam, atspoguļo personību.

• Stāsti par satikšanos fokusējas uz lēmumiem.
• Paneļa diskusijas un simpozija stāsti ir balstīti uz vienošanos vai domstarpībām starp runātājiem.
• Ziņu konferences – parasti tie rīkotas sevišķu iemeslu dēļ un šis iemesls parasti tiek aprakstīts ziņas lidā.
• Runu stāsti – koncentrējas uz runātāju, auditorijas reakciju vai atbildēm uz jautājumiem, ko pēc runas uzdod reportieri.

Intervijas.

Lielākā daļa stāstu ir daļēji vai pilnīgi balstīti uz dažādu veidu intervijām. Intervija var sastāvēt no dažiem īsiem jautājumiem, kas tiek uzdoti policijas darbiniekam par notikušo laupīšanu, vai arī paplašināta intervija fonam, vai arī gara intervija profilam. Gandrīz katrā stāstā reportieris kādam jautā pēc informācijas.

Tehnika.
Veiksmīgas intervijas pamatā ir zināt, ko mēs vēlamies uzzināt. Kopš ziņu intervijas bieži vien tiek veiktas ar telefona palīdzību, reportierim ir uzreiz jāķeras pie galvenajiem jautājumiem. Reportieris nedrīkst izniekot intervējamā laika.

Ātrās ziņu intervijas.

Ātrās ziņu intervijas tiek lietotas, lai savāktu informāciju ziņām. Jautājumi, ko uzdod ātrajās intervijās, tiek balstīti uz stāsta notikumiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants