-
Pacientu zināšanas par kardiovaskulāro slimību riska faktoriem
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Literatūras apskats | 5 |
| Pētnieciskā darba teorētiskais pamatojums | 5 | |
| 2. | Kardiovaskulāro slimību riska faktori | 7 |
| 3. | Kardiovaskulāro riska faktoru raksturojums un novērtēšana | 8 |
| 3.1. | Neietekmējamie riska faktori | 8 |
| 3.2. | Ietekmējamie dzīves veida riska faktori | 8 |
| 3.2.1. | Smēķēšana | 8 |
| 3.2.2. | Neracionāls uzturs | 9 |
| 3.2.3. | Paaugstināta ķermeņa masa | 9 |
| 3.2.4. | Nepietiekama fiziskā aktivitāte | 11 |
| 3.2.5. | Paaugstināts arteriālais asinsspiediens | 11 |
| 3.2.6. | Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs | 12 |
| 3.2.7. | Paaugstināts cukura līmenis asinīs | 13 |
| 3.2.8. | Stress | 14 |
| 4. | SCORE skala | 15 |
| 5. | Praktiskā daļa | 16 |
| 5.1. | Pētnieciskā darba metodoloģija | 16 |
| 5.2. | Pētījuma rezultāti un to analīze | 16 |
| 5.3. | Secinājumi | 26 |
| 6. | Darba nobeigums | 28 |
| Izmantotā literatūra | 29 |
5.3 Secinājumi
Pētniecības darba gaitā tika analizēta literatūra par pacientu zināšanām par kardiovaskulāro slimību riska faktoriem, tika veikta anketēšana un analizēti iegūtie dati.
Pētniecības darba mērķis bija noskaidrot pacientu zināšanas par kardiovaskulāro slimību riska faktoriem. Pamatojoties uz darba praktisko pētījuma daļu, var izdarīt sekojošus secinājumus :
• lielākā daļa respondentu, kas piedalījās pētījumā, ir sievietes vecuma grupā no 51-60 gadiem. Apkopojot anketēšanas rezultātus var secināt, ka KVS risks progresīvi pieaug līdz ar vecumu. To saista gan ar sevišķu riska faktoru (AH, dislipdēmijas, CD) pieaugumu ar vecumu, gan ar progresējošu dažādu nelabvēlīgu ārējo un iekšējo kumulatīvo faktoru iedarbību uz vielmaiņu, īpaši oksidatīvo procesu pārmaiņām, kas veicina audu novecošanos, endotēlija bojājumus un asinsvadu aterosklerotiskās pārmaiņas.
• lielākai daļai respondentu, kas sastāda 52% no aptaujātajiem, ir palielināts svars un ir aptaukošanās, kas veicina paaugstināta asinsspiediena (PAH) un 2.tipā cukuru diabēta slimību attīstību, kas savukārt palielina KVS risku.
• negatīvi ir tas, ka 42% respondentu smēķē un tiem ir paaugstināts KVS risks, taču pozitīvi ir tas, ka 22% respondentu ir atmetusi smēķēšanu un tas norāda uz to, ka viņu izredzes uzlabot savu veselību ir pieaugušas par 50%.
• 66% no respondentiem ir paaugstināts AS. 34% no tiem lieto medikamentus neregulāri, bet 6% nelieto vispār. Tas palielina KVS risku un PAH, kā arī var veicināt nieru darbības traucējumus, redzes pasliktināšanos, smadzeņu un sirdsdarbības traucējumus.
• lielākā daļa respondentu (68%) ir informēti par cukura līmeni asinīs un tiem respondentiem, kam tas ir paaugstināts (34% no aptaujātajiem) ir risks saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un aterosklerozi.
• lielākā daļa respondentu (74%) ir informēti par holesterīna līmeni asinīs un ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs ir 22 respondenti (44%), kam ir paaugstināts KVS risks.
…
Katru gadu pasaulē pieaug to cilvēku skaits, kas slimo ar sirds asinsvadu slimībām. Ekonomiski attīstītākās valstīs vairāk kā 50% nāves cēlonis ir sirds asinsvadu slimības un 1/3 gadījumu – koronārā sirds slimība (KSS). Nelabvēlīga situācija ir Latvijā, kur pēc Centrālās Statistikas pārvaldes ziņām, sirds asinsvadu slimības ir bijušas kā nāves iemesls 55,7% gadījumu. No pēdējiem publicētajiem pētījumiem secināts, ka Latvija šai jomā ieņem pirmo vietu Eiropā. Galvenie riska faktori, par ko ārsti nebeidz brīdināt, ir smēķēšana, paaugstināts svars, mazkustīgs dzīves veids, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, kā arī cukura diabēts. Lai gan, nenoliedzami, situācija ir uzlabojusies, pēc ārstu domām svarīgi motivēt cilvēkus.
Pielikumiu nav.
