Kurzemē dabisko ainavu fonu veido daudzveidīgā jūras piekraste, kas ietver ekoloģiski jutīgas teritorijas –kāpu mežus, erozijai pakļautos stāvkrastus, piekrastes purvājus un lagūnu ezerus; piekrastes un iekškontinentālos smiltāju līdzenumus, ko klāj skujkoku meži, augstienes ar auglīgākajām lauksaimniecībā izmantojamām augsnēm. Piekrastes daļā saglabājušies unikāli dabas kompleksi un starptautiski nozīmīgi aizsargājamie biotopi. Ainavas ietekmē saimnieciskās un apdzīvojuma īpatnības (Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030.gadam, 2015).
2. Kultūras mantojums
Kurzemē nozīmīgs ir reģiona kultūras mantojums, kas veido vienotu ainavu telpu, kā resursu tūrisma attīstībai. Pilsētu un ciemu vēsturiskie centri, muižu kompleksi, militārais mantojums, ne vienmēr ir atraduši savu funkcionālo pielietojumu un aktīvi iesaistīti saimnieciskajā apritē. Dabas vides ekoloģisko stāvokli ietekmē ar vien pieaugošā lauku saimniecību ietekme, kā arī vēsturiski Kurzemes teritorija aptvēra lielākas teritorijas, kas ietekmējusi kultūru, tradīcijas, noteikusi saimniekošanas paradumus, atstājusi bagātu, bet nepilnīgi izmantotu kultūrvēsturisko mantojumu. Ziemeļkursas lībiešu kultūrtelpa, suitu katolicisma kultūrtelpa papildina un veido Kurzemes un atsevišķu vietu identitāti. Jūras piekraste, ilgstošās zvejniecības tradīcijas, vēsturiski veidojusies saimniecību struktūra, izkliedētais apdzīvojums atspoguļojas kultūras īpatnībās, cilvēku raksturā, kas vērsta uz lielāku individualitāti, piesardzību, atšķirīgu sadarbības kultūru (Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030.gadam, 2015).
…
