Sirdsapziņa – sava pienākuma un atbildības subjektīva apzināšanās, kas izpaužas kā personības spēja veikt morālu paškontroli, patstāvīgi formulēt savu tikumisko rīcību, pieprasīt no sevis tās pildīšanu un izdarīt savas rīcības pašvērtējumu; viena no personības tikumiskās pašapziņas izpausmēm.
(Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca; 2000)
Sirdsapziņa – ētikas kategorija, kas raksturo personības spēju īstenot morālo paškontroli, pašvērtējumu. Sirdsapziņa ir savdabīgs sabiedrības, noteiktas sociālās vides tikumisko prasību, normu un principu pārstāvējums cilvēkā.
Ideālā ētikā sirdsapziņa tiek raksturota kā “iekšējā es” balss, kā cilvēkā iedzimtas tikumiskas jūtas.
(Latvijas Padomju enciklopēdija; 1987)
Sirdsapziņa – no indivīda gribas neatkarīga jūtu veida zināšana par tikumiski labo un ļauno, kas izpaužas vērtējošos spriedumos par citu un paša gan izpildītiem, gan tikai nodomātiem tikumiski nozīmīgiem aktiem.
(Latviešu konversācijas vārdnīca; 1939)
…
