Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.05.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 1.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 2.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 3.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 4.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 5.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 6.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 7.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 8.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 9.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 10.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 11.
  • Prezentācija 'Patēriņa grozs', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Lai pēc iespējas precīzi atainotu patēriņa cenu kāpuma ietekmi uz visiem iedzīvotājiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informāciju par patēriņa grozu, ko izmanto inflācijas aprēķinam, atjauno ik gadu.
Pašlaik tiek izmantota 2015. gada vidējā iedzīvotāju patēriņa struktūra, un nozīmīgāka loma jeb svars ir tām precēm un pakalpojumiem, kuriem iedzīvotāji atvēl lielāku daļu savu ienākumu.

Pēc CSP datiem "vidējais" Latvijas iedzīvotājs vislielāko daļu savu ienākumu velta pārtikas produktu iegādei un mājokļa izmaksām.
Tāpat nozīmīga ienākumu daļa aiziet par transportu, tajā ietverot gan maksu par degvielu, auto iegādi un sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Palikušie ienākumi tiek sadalīti apģērbiem, apaviem un dažādu pakalpojumu iegādei, tai skaitā atpūtas un kultūras pakalpojumiem, un maksai par veselības un izglītības pakalpojumiem.

Ne tikai iedzīvotāju ienākumu līmenis ietekmē patēriņa groza sastāvu, to ietekmē arī cenu pārmaiņas. Tāds pats princips kā uz pārtikas produktiem attiecas arī uz maksājumiem par mājokli.
Tās ir izmaksas, no kurām atteikties nevar, un, pieaugot ienākumiem, iedzīvotājiem vajadzētu varēt aizvien mazāku daļu ienākumu atvēlēt šiem obligātajiem maksājumiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants