Abos daiļdarbos tiek aktualizēts naudas un līdzekļu trūkums. “Billē” iepretim idealizētajiem stereotipiem par Ulmaņa režīmu, Gūtmaņu ģimenei neklājās viegli ar iztikas līdzekļiem. Tēvs zaudēja savu uzņēmumu Ventspilī un tad Rīgā strādāja vīna fabrikā, kur par darbu maksāja niecīgu summu. Savukārt māte nestrādāja nemaz. Ģimene nevarēja atļauties pirkt daudzus pārtikas produktus, nemaz nerunājot par apģērbu vai luksus precēm.
“Jā, lai nu kas, bet lupatiņas mājā bija. Pat vēl no tiem laikiem, kad mammucis strādāja par mācekli pie smalkas modistes.” – visas nepieciešamās drēbes māte darināja no esošiem auduma gabaliem.
“Piecos pirkstos” jaunajai ģimenei nācās sākt savu iedzīvi no jauna. Viņiem nebija ne naudas, ne kādu pārtikas līdzekļu, turklāt veikalu piedāvājums bija gana šaurs.
“Mīma te šo un to atvedusi.” – ģimenei ar pārtiku spēja palīdzēt Lauras vecvecmamma Mīma, kas ik pa laikam atveda olas, gaļu, ievārījumus, kartupeļus un daudz ko citu.
Vēl viena problēma, kas tiek parādīta romānos, ir alkoholisko dzērienu dzeršana. Gan Billes tēvs, gan arī Lauras tēvs mēdza iedzert. Billes tētis to visbiežāk darīja darbā, retu reizi arī mājās kopā ar savu draugu un kaimiņu, Billes draudzenes Ausmas tēvu, savukārt Lauras tētis veda mājās ciemiņus, un viņi kopā atzīmēja “dzīves svinēšanu” – par atgriešanos, par Sibīriju, par jauno darbu, par draugiem – galvenais atrast iemeslu.
Vecāku savstarpējie strīdi ir vēl viena problēma, kas ietekmē abas galvenās varones. Meitenēm ļoti sāp, kad viņu vecāki strīdas un viņas cenšas to nepieļaut.
…
