Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 1.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 2.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 3.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 4.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 5.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 6.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 7.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 8.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 9.
  • Referāts 'Slodzes un spriegumi, kas iedarbojas uz kuģa korpusu', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kuģa korpusa stiprība    3
  Kuģa korpusa konstrukcijas vispārējais raksturojums    5
  Kuģa korpusa stiprības kontrole tā ekspluatācijas laikā    7
  Vietējie spriegumi    9
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Vietējie spriegumi.
Kuģa korpusa konstrukciju veido dibena, sānu, klāju un starpsienu pārsegumi. Šie pārsegumi piedalās ne tikai korpusa kopējās liecesstiprības nodrošinājumā, bet nodrošina arī vietējo stiprību. Tā, piemēram, uz dibena pārsegumu normālos ekspluatācijas apstākļos darbojas lokālais hidrostatiskais ūdens spiediens, kā arī kravas un mehānismu gravitācijas spēki. Dokošanas un ūdenī nolaišanas laikā dibena pārseguma saistiem jāiztur arī ķiļboku spiediens. Sānu pārsegumi ir pakļauti ūdens hidrostatiskajam spiedienam un lokāliem spēkiem no ledus spiediena, un no krasta konstrukciju spiedienu, ko rada viļņu triecieni pret korpusu. Augšējo klāju papildus slogo uz tā nokļuvušā ūdens svars un klāja kravas svars. Starpsienām jāiztur kravas spiediens un arī avārijas laikā tilpnē ieplūdušā ūdens hidrostatiskais spiediens, kā arī kuģa korpusa svars, kuģi izceļot no ūdens dokā.
Lai spriestu par kuģa korpusa saistu stiprību, nepieciešams noteikt summāros spriegumus tajos. Uzdevumu apgrūtina tas, ka vieni un tie paši saisti piedalās kopējā liecē, konkrēta pārseguma liecē, atsevišķas pārseguma sijas liecē un vēl uz pārseguma saistiem balstītas plātnes liecē. Šajā dibena pārsegumam raksturīgajā gadījumā rezultējošie normālie spriegumi it četru komponentu summa.
Vietējās stiprības apreiķinu vienkāršošanai atsevišķiem pārsegumiem apreiķini tiek veikti neatkarīgi no pārējiem. Tā, piemēram, dibena pārsegumam var izvēlēties fragmentu no sāna līdz sānam un no starpsienas līdz starpsienai, proti, viena nodalījuma robežās. Apreiķinot sānu pārsegumu, pieņem, ka tas balstās uz dibena klāja un starpsienu pārsegumiem. Klāja pārsegums balstās uz šķērsvirziena un garenvirziena starpsienām un sānu pārsegumiem.
Šāda idealizēta apreiķinu shēma ļauj veikt apreiķinus, izmantojot kuģu būvmehānikas metodes. Ļoti svarīgi ir pareizi noteikt visas slodzes, kuru iedarbībai pakļauti pārsegumi, pie kam pat visnelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos. Klasifikācijas sabiedrību noteikumi satur rekomendācijas par apreiķinu slodžu izvēli dažādu veidu pārsegumiem.
Apreiķinu shēmas pastāvīgi tiek pilnveidotas . Pēdējos gados ļoti veiksmīga ir galīgo elementu metode, kas dod iespēju veikt apreiķinus ne tikai sarežģītiem plakaniem kuģu pārsegumiem, bet arī dažām telpiskām korpusa konstrukcijām.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants