Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 1.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 2.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 3.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 4.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 5.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 6.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 7.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 8.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 9.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 10.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 11.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 12.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 13.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 14.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 15.
  • Konspekts 'Kartogrāfija: kartes un atlanti', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Izmantotā literatūra (īss raksturojums)    3
2.  Kartogrāfijas vispārīgs raksturojums    4
2.1.  Kartogrāfijas rašanās un evolūcija    4
2.2.  Kartes iezīmes (specifika)    8
2.3.  Kartogrāfijas paveidi    9
3.  Kartes un atlanta potenciālā informācija    11
3.1.  Informācijas saturs - tematiskais aspekts: vēstures aspekti, kas pētāmi izmantojot karti    11
3.3.  „Robi” avotu informācijā    12
3.4.  Informācijas iegūšanas specifika. Avotu izpētes metodes    13
3.5.  Informācijas vērtīgums (unikalitāte)    14
4.  Avota (avotu veida) izmantošanas iespējas pētniecībā: kādas vēstures problēmas un jautājumus var pētīt balstoties uz avotu    15
5.  Secinājumi. Grūtības un problēmas avota (avota veida) izpētē un izmantošanā    16
Darba fragmentsAizvērt


2. Kartogrāfijas vispārīgs raksturojums.

Kartogrāfijas kā zinātņu nozares pirmā definīcija tika izstrādāta Parīzes Ģeogrāfijas biedrībā un publicēta 1843. gadā. Tolaik kartogrāfijas vienīgais uzdevums bija karšu un plānu sastādīšana. Šīs definīcijas saturs tika mainīts pēc otrā pasaules kara, un tā autors bija ievērojamais 20. gs. kartogrāfs profesors K. Sališčevs, kurš kartogrāfijas uzdevumos iekļāva arī karšu praktisko (virzienus un metodes). Un tas ir pilnīgi pamatoti, jo tieši kartes autors vislabāk pārzina sava darba praktiskās pielietošanas iespējas. Lielbritānijā, ASV un dažās citās valstīs ir izplatīta Lielbritānijas Kartogrāfijas biedrības veidotā definīcija, kurā uzsvērts, ka kartogrā­fija ir ne tikai karšu sastādīšanas zinātne, bet arī māksla, ka darbs ar karti un tās izpēte ir pielīdzināms mākslas darba izpētei. Jaunāko definīciju 1989. gadā apstiprināja Starptautiskā kartogrāfu asociācija, un tajā teikts, ka kartogrāfija ir ģeogrāfiski lokalizētas informācijas apkopotāja, sakārtotāja un sniedzēja grafiskā vai skaitliskā formā, tā aptver visu pakāpju datu ieguvi ar mērķi tos attēlot un izmantot praksē. Šajā definējumā ir akcentētas būtiskākās izmai­ņas tradicionālajā kartogrāfijā sakarā ar automatizācijas ieviešanu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants