Nodokļu politika
Atbildība par nodokļu politikas realizāciju gulstas galvenokārt uz dalībvalstīm nacionālajā un reģionālajā līmenī. ES šai ziņā spēlē tikai pakārtotu lomu, proti, tā nodrošina, ka dalībvalstu nacionālās nodokļu sistēmas ir savienojamas ar ES mērķiem, un raugās, ka tās netraucē preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu pārvietošanos ES iekšējā tirgū.
Nodokļu politika sāk veidoties vienlaicīgi ar muitas ūniju, kad tika atcelti visas redzamas tirdzniecības barjeras.
Noteikumiem par nodokļiem ir atvelēta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma VI sadaļas 2.nodaļa. Papildus šiem noteikumiem ir izdotas daudzas direktīvas, kas saistītas ar nodokļu regulēšanu un piemērošanu.
ES nodokļu politikas principi un uzdevumi
ES savienotā iekšējā tirgus veiksmīgai funkcionēšanai ir būtiski, ka dalībvalstu nodokļi neierobežotu brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla kustību, kā arī neizkropļo konkurenci. Līdz ar to ES tiesību aktu kopums skar galvenokārt tos nodokļu, kas ES iekšējā tirgū ietekmē patēriņu, attiecas uz uzņēmējdarbību un tirdzniecību ar trešajām valstīm.
ES nodokļu politikas galvenie uzdevumi ir:
- panākt, lai dalībvalstu dažādās nodokļu likmes un netiešo nodokļu sistēmas neizkropļotu konkurenci vienotajā ES tirgū un respektētu četras Eiropas kopienas līgumos paredzētās pamatdarbības, proti, brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību;
- samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un novērst dubulto aplikšanu ar nodokļiem;
- kavēt nodokļu sacensību, kad uzņēmumi, meklējot izdevīgāko nodokļu režīmu, migrē no vienas dalībvalsts uz citu.…
