Es vairs negribu rakstīt ne par sirdsapziņu, ne bailēm, ne dzīves jēgu, ne citām sarežģītām lietām, kas ikdienā nomāc manu prātu. Kas gan tas ir, pēc kā cilvēks tik nemitīgi tiecas? Vai gan laime atrodas zelta lādītē? Laimi nevar nozagt, tā ir jānopelna. Laime ir spēja vairāk mīlēt nekā tikt mīlētam. Rūpējoties par citu laimi, mēs atrodam paši savējo. Laime nav tas, ko tu redzi, bet gan tas, ko tu jūti. Kāpēč esmu laimīga? Es vienu brīdi vienkārši atskārtu, ka man līdzās ir citi – cilvēki, kuriem es esmu vajadzīga un kuri mani mīl vienkārši tāpēc, ka es esmu. Tas taču ir tik daudz! Esmu laimīga, ka varu būt un izbaudīt to, kas dots tikai cilvēkam. Laime ir mums visapkārt. Izmanto dienu, baudi acumirkli! Labāk izvēlies zaudējumu nekā negodīgu ieguvumu, jo zaudējums tikai vienreiz rada sirdsēstus, bet negodīgs ieguvums – mūžīgi.…
