-
Vizmas Belševicas dzejas analīze
• Atmiņas
„Atmiņas- maize, kas apēsta vakar.” („Kad bail no mīlestības” 29.lpp)
• Mīlestība
„Bet mīla ir atvērta plauksta, kurā taurenis nosēsties var- tik ilgi vien spārnots, kamēr pirksti to neaizskar” („Nocērt man rokas!” 139.lpp)
• Daba
„Ne to redzēt, ne dzirdēt, kā bērza pumpuri raisās” („Ne jau zaļums, tikai attāla nojausma gaisā...” 21.lpp)
• Optimisms, ironija
„Jo melnāks mākonis, jo baltāk bērziņš viz.” („Kā bērziņš balts pret melnu padebesi” 134.lpp)
• Dzeja
„ Rindu kamols irds tver vārdu stīgām zemi. Svešu domu laukos tev sava jāstāda. Ja garā pupa kāps no sniegiem debesīs un izsūdzēs, kā sāp sirds vientulība- vārdi tevi glābs. Uz brīdi, protams...” („Pēc dzimtās zemes vai pēc dzimtās sirds...”)
3. Manuprāt, mūsdienās aktuāls motīvs ir mīlestība, tikai savādāka. Tagad ir reklāma, kura mums iegalvo, ka jāmīl Mc’Donalds, jaunie džinso un volksvāgens, Skaistā pavasara dienā, sēžot zem pumpuriem, ziedošiem ķiršiem, tā savādi, skumji, ka jūti pret otru cilvēku to pašu ko pret burgeri. Bet te nu tā pati mārketinga joma nāk atkal palīgā. Ja jau tāds guturāls gārdziens "Tudiš pīp" nozīmē, ka veikalā var divus „Ajax” nopirkt par viena cenu un lasis maksās lētāk, tad kāpēc gan tas nenozīmētu to pašu veco, labo, skaisto : "Es tevi mīlu" ? Viņš "Tudiš pīp", viņa: Tudiš pīp un lieta darīta. Mīlestība notikusi un var pievērsties citām, svarīgākām lietām - tehnoloģijām, datoriem, hokejiem utt.
…
1. Vizma Belševica „Kamola tinēja” 1981. 2. Galvenie motīvi Vizmas Belševicas dzejoļu krājumā „Kamola tinēja” : • Dzīve –smeldze „Aizsedzu acis ar kastaņa ziedu [...]bailēs no brīža, kad patiesību vairs nevarēs neredzēt. ” „Jo Antiņiem nekad nav zelta zirgu un māju nav, kur tevi sasildīt.” („Antiņš” 8.lpp) • Gaidas, ilgas „Gaidīt. Aizturēt elpu. Sirdij no maiguma aizslāpt.” („Ne jau zaļums, tikai attāla nojausma gaisā...” 21.lpp) • Atmiņas „Atmiņas- maize, kas apēsta vakar.” („Kad bail no mīlestības” 29.lpp) • Mīlestība „Bet mīla ir atvērta plauksta, kurā taurenis nosēsties var- tik ilgi vien spārnots, kamēr pirksti to neaizskar” („Nocērt man rokas!” 139.lpp) • Daba „Ne to redzēt, ne dzirdēt, kā bērza pumpuri raisās” („Ne jau zaļums, tikai attāla nojausma gaisā...” 21.lpp) • Optimisms, ironija „Jo melnāks mākonis, jo baltāk bērziņš viz.” („Kā bērziņš balts pret melnu padebesi” 134.lpp) • Dzeja „ Rindu kamols irds tver vārdu stīgām zemi. Svešu domu laukos tev sava jāstāda. Ja garā pupa kāps no sniegiem debesīs un izsūdzēs, kā sāp sirds vientulība- vārdi tevi glābs. Uz brīdi, protams...” („Pēc dzimtās zemes vai pēc dzimtās sirds...”)
