Kad K. Kolumbs 15. gs. atklāja Ameriku, nevienam pat prātā neienāca, ka šajā kontinentā izveidosies tik liela un varena valsts.
16. gs. beigās un 17. gs. daudz angļu, franču un holandiešu emigrantu uz Ziemeļameriku devās zelta un sudraba meklējumos, taču viņi to neatrada. Kolonistiem nācās uzturēt sevi, audzējot tabaku, indigo, rīsu un citus kultūraugus, ko varēja pārdot Eiropā. Daļa pārceļotāji bija puritāņu ģimenes, kas gribēja sākt jaunu dzīvi, ko neskartu dzimtenē izvērstās reliģiskās vajāšanas. Citi izmēģināja laimi tirdzniecībā. Plantācijās galvenokārt strādāja vergi un nolīgti kalpi. Sākumā kolonistu attiecības ar indiāņiem bija draudzīgas. Viesmīlīgie indiāņi palīdzēja ieceļotājiem iekopt augsni. Un klimatam piemērotās zemkopības kultūras, kā arī izvērta maiņas tirdzniecību.…
