Produkta dzīves cikla teorija parāda visu produkta ceļu no izgudrošanas līdz pat pārdošanai. Pēc veiksmīgas tirgus daļas iegūšanas parādās standartizēšanas process produktam. Šajā periodā konkurējošajiem produktiem no citiem ražotājiem, parādās līdzīgas īpašības, tāpat arī ražošanas procesi paliek līdzīgāki. Valsts, kura pirmā izgudro jaunu produktu, iegūst salīdzinošās priekšrocības ar pārējiem. Valsts var eksportēt šos produktus pārējai pasaulei, kamēr nesākas standartizācija, kas pamazām izlīdzina konkurenci. Standartizācijai palielinoties tiek pielietotas jaunas daudz kapitāla intensīvākas tehnoloģijas .
Ļeontjeva paradokss. Ļeontjevs publicēja pētījumu rezultātus par ASV tautsaimniecības stāvokli 1947. gadā, izmantojot tam starpnozaru bilanci izmaksas – izlaide. Viņš centās aprēķināt divu ražošanas faktoru – darba un kapitāla kopējās izmaksas, ko veikuši amerikāņu eksportētāji, no vienas puses, un ASV importētās produkcijas ražotāji, no otras puses. Viņš izdalīja darbietilpīgu produktu, kas ir produkts, kura izveidē un realizācijā ieguldītais darba vienību skaits ir relatīvi lielāks nekā citos produktos. Materiālietilpīgā produkta izveidē un realizācijā ieguldīta materiālo resursu vērtība ir relatīvi lielāka nekā citos produktos. Kapitālietilpīgā produkta izveidē un realizācijā ieguldītais kapitāls ir relatīvi lielāks nekā citos produktos. Ļeontjeva paradoksa būtība ir šāda: praksē valstis, kurās ir darba resursu pārpilnība, eksportē kapitālietilpīgu produkciju, bet valstis, kurās ir kapitāla pārpilnība, ražo darbietilpīgus izstrādājumus .
…
