Lugā izveidojās divi konflikti: viens starp Hamletu un viņa onkuli Klaudiju, Dānijas karali, jo Hamlets no sava mirušā tēva rēga, iepriekšējā Dānijas karaļa uzzināja, ka Klaudijs viņu noslepkavojis, lai kļūtu par karali; otrs konflikts izveidojās starp Hamletu un Laertu, Polonija dēlu. Polonijs bija kanclers, kuru Hamlets nodūra, par to, ka noklausījās sarunu starp Hamletu un viņa māti. Konflikts starp Hamletu un viņa onkuli bija iekšējs, jo Hamlets visas lugas garumā kopš uzzināja patiesību pats ar sevi strīdējās un domāja ko darīt šajā sakarā un tikai lugas beigās šis konflikts kļuva ārējs. Otrs konflikts starp Hamletu un Laertu bija ārējs, jo Laerts uzreiz vēlējās cīnīties ar Hamletu un nogalināt viņu, lai atriebtu tēva nāvi. Abi konflikti tika atrisināti – ar nāvi. Hamlets iedzēra saindēto dziru, kuru onkulis bija sagatavojis, mirstot lika to dzert arī onkulim, taču no sākuma sadūra viņu ar saindēto asmeni šķēpa galā, kuru arī onkulis bija sagatavojis, lai Laerts nogalinātu Hamletu. Arī Laerts nomira no saindētā šķēpa asmeņa dūriena.
„Laerts.
Kā sloka, Ozrik, savā cilpā kriti:
Ar nodevības šķēpu pieveikts pats.”…
