Māksla ir specifiska vēsturiski izveidojusies sabiedriskās apziņas forma. Lai gan tā salīdzinājumā arī filozofiju un zinātni ir senāka, tomēr tā ir relatīvi «jauna» salīdzinājumā ar cilvēces vēsturi.
Vēl nesen uzskatīja, ka cilvēces «vecums» ir aptuveni miljons gadu, taču pēdējie pētījumi Āfrikā paplašinājuši šo laika robežu, sniedzot ziņas par vairāk nekā 3 miljoni gadu senām cilvēku mītnēm..
Pirmos kultūras pieminekļus, kuriem ir mākslas, darbu iezīmes, identificējuši Ļeņingradas zinātnieki. Tās ir Suhumi un Simferopoles apkaimē atrastās ap 50 tūkstoš gadu vecās «neandertāliešu» akmens skulptūras. Taču lielākā daļa līdz mūsdienām saglabājušos pirmatnējās mākslas darbu attiecas uz agro paleolītu — seno akmens laikmetu (30—10 tūkstoši gadu p. m. ē.). Balstoties uz jaunākajiem atklājumiem par vissenākajām cilvēku mītnēm un visagrīnākajiem mākslas darbiem, varam secināt, ka bija jāaizrit aptuveni 3 miljoniem gadu, lai cilvēka rokas un smadzenes nobriestu mākslinieciskajai daiļradei tās pirmatnējā stadija. Māksla.ka īpašs cilvēka darbības veids tātad radās nevis vienlaikus ar cilvēka izcelšanos, bet daudz, vēlākai "viņa attīstības posmā.
Pāreju no utilitāru priekšmetu radīšanas uz «nepraktisku»,. mākslinieciski reproducējošu darbību acīmredzot noteica būtisks-kvalitatīvs lēciens no bioloģiskā uz sociāli determinēto cilvēka. dzīvē.…
