Salīdzinājumā ar renesansi 17.gs. māksla Eiropā bija vēl sarežģītāka un pretrunīgāka. Šajā laikā jaunās antifeodālās attiecības arvien spēcīgāk lauza sev tālāko attīstības ceļu. Pasaules poētiskā viengabalainā uztvere, kas bija raksturīga renesansei, sabruka. Harmonijas un skaidrības ideāls sāka likties nesasniedzams. Cilvēki sāka apzināties, ka nav visspēcīgi, ka daudz kas atkarīgs arī no esamības un sabiedriskās vides objektīvajām likumībām. Jaunās atziņas savukārt attīstīja cilvēku domāšanu un paplašināja viņa gara apvārsni. Literatūra un māksla sāka vairāk iedziļināties reālajā esošajā dzīvē, saskatot tur daudz konfliktu, grotesku un satīrisku situāciju.…
