Es uzskatu, ka režisoram diezgan sekmīgi izdevies realizēt savu izrādes koncepciju, jo izrāde spēja ietekmēt skatītājus ne tikai tās laikā, bet arī pēc tās. Pēc izrādes noskatīšanās man, kā skatītājam, uz brīdi šķita, ka arī es piederu pie šiem dīvainajiem cilvēkiem, kuri nereti sastopami mūsdienu sabiedrībā.
Mana personīgā attieksme pret izrādi ir ļoti pozitīva, jo par spīti sižeta un konkrēta notikuma trūkumam, tā mani aizrāva un lika iemiesoties katra aktiera tēlā, pārdzīvot par tā problēmām un sekot līdzi tā gaitām.
Ja man būtu iespēja, es šo izrādi noteikti noskatītos vēlreiz, nevis tāpēc, ka esmu sajūsmā par to, bet gan tāpēc, ka tā bija tik piesātināta, ka esmu pārliecināta, ka daudzas aktieru kustības un emocijas esmu palaidusi garām.
Manuprāt, šī ir tāda izrāde, kuru skatoties vēl un vēl, var katru reizi atklāt priekš sevis kaut ko jaunu un interesantu.
…
