Marksistiskās analīzes īpatnība ir tajā, ka tā par sabiedrības pamatu pieņem ekonomiskos faktorus, kuri rada sociālās sistēmas un sociālās izmaiņas. Pārējie sociāls kārtības elementi tādi kā vērtības, sociālā dzīve un idejas izriet no ekonomiskiem faktoriem.
Marks atšķir trīs sociālās organizācijas aspektus. Un tie ir, pirmkārt, "materiālie produkcijas spēki" tie ir līdzekļi, kurus cilvēki izmanto, lai gūtu sev labumus. Otrkārt, "produkcijas attiecības" tās ir attiecības ar īpašumu un tiesības, kas piemīt cilvēkiem sakarā ar īpašumiem. Un visbeidzot "legālās un politiskās idejas" vai tā saucamās sociālās apziņas formas.
Marks uzskatīja, ka sabiedrības iekārtojums ir atkarīgs no tā kādā veidā tiek ražoti labumi tajā. Te nāk gaismā viņa materiālās vēstures teorija. Tādā veidā, kad mainās ražošanas metodes arī mainās sabiedriskās attiecības.
Praksē Marks un rakstnieki, kuri iespaidojās no viņa, pievērš vairāk uzmanības ekonomiskai organizācijai nevis tikai produkcijai.
…
