Dzejā neapšaubāmi var runāt par Austras Skujiņas fenomenu. Interese par šo dzejnieci nenoplok nevienā lasītāju paaudzē. Šo fenomenu veido gan dzejnieces romantiskā personība, gan traģiski īsā dzīve, gan viņas vienkāršā, viegli uztveramā dzeja, kura spēj uzrunāt līdz sirds dziļumiem, jo pieskaras mūžīgajiem, bet faktiski neatbildamajiem jautājumiem par sapņu neatbilstību realitātei un dzīves jēgu:
„Kas ir grēks, kas svētums, kā lai es to zinu?
Viss vienā gadu krūzē kopā lijis,
Un velti dzīves hieroglifus minu,
Jo aizmirsies, kāds mīklas sākums bijis.”…
