Vērtējums:
Publicēts: 23.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 1.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 2.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 3.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 4.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 5.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 6.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 7.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 8.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 9.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 10.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 11.
  • Referāts 'Knuts Skujenieks, dzejas analīze', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Biogrāfija
Dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Dzimis 1936. gadā Rīgā rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju LVU (1954-1956). Beidzis M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962. gadā notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju propagandu, sodu izcietis Mordovijā. Reabilitēts 1989. 6. VI. Ilgus gadus tika aizkavēta K. Skujenieka pirmā dzejoļu krājuma izdošana. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem.
Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. Latvijā – viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas. 2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.
Saņēmis A. Upīša prēmiju (1987), Jātvingu dzejas prēmiju (Lietuvā, 1993), I. Franko (Ukraina, 1994), Tomasa Trānstremera (Zviedrijā, 1998), Zviedrijas rakstnieku fonda (2000), Literatūras gada balvu (2001). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001).

Dzeja
„Lirika un balsis” (1978), „Iesien baltā lakatiņā” (1986), „Sēkla sniegā” (1990), „Kā putu zīmes” (1992), „Mūžīgs pusmēness” (1993), „Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm”. Izlases: „Līdz kailai rokai” (1995), „Parkā par solu” (1997). Raksti (2002). Raksti par literatūru un folkloru „Paša austs krekls” (1987).

Autora komentārsAtvērt
Atlants